The Informer Free 1080i(hd) openload 720p tamil yifyTorrents

➠➠ ✰✰✰✰✰✰✰✰✰✰✰✰

➠➠ WATCH ~ DOWNLOAD

➠➠ Putlockers Link Here

➠➠ ✪✪✪✪✪✪✪✪✪✪✪✪

 

duration 1h 53Min / Release Date 2019 / Directed by Andrea Di Stefano / Ana de Armas / tomatometer 7 of 10 / Genres Crime. The Informer free download. The Informer free software. The informant free. No secret bonus clip? C. The informant free streaming. Just yesterday I was watching the teaser/ first trailer! Thanks WB. Europeana is an initiative of the European Union, financed by the European Union’s Connecting Europe Facility and European Union Member States. The Europeana services, including this website, are operated by a consortium led by the Europeana Foundation under a service contract with the European Commission. The European Commission does not guarantee the accuracy of the information and accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to the information on this website. Neither the European Commission, nor any person acting on the European Commission’s behalf, is responsible or liable for the accuracy or use of the information on this website.

Oh look lets make it edgy with some rap music.

The informer 2019 full movie free

The Informer free web. The Informer. Transkripts 1 Latvijas Republikas SAEIMAS ZIŅOTĀJS nr gada 12. aprīlī 2 Saturs Likumi 81. * 815L/12 ** Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā L/12 Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu L/12 Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu L/12 Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā L/12 Grozījumi Izglītības likumā L/12 Grozījumi Vispārējās izglītības likumā... 21 Paziņojumi 87. Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata.. 22 * Publikācijas numurs. ** 12. Saeimas pieņemtā likuma numurs. 2 3 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā 1. pants gada 23. novembrī parakstītais Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (turpmāk Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija. 3. Nolīgums stājas spēkā tā 13. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. 4. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu un angļu valodā. 5. Ar Nolīguma spēkā stāšanos spēku zaudē likums Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos (Latvijas Vēstnesis, 2001, 154. nr. ) un likums Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188. ). Likums Saeimā pieņemts gada 22. martā. Rīgā gada 2. aprīlī Valsts prezidents R. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 4 Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība (turpmāk tekstā Puses): būdamas pārliecinātas par nepieciešamību Baltijas valstīm sadarboties dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā, lai aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu, tostarp kultūras mantojumu; vēloties ar šo nolīgumu, kas uzskatāms par pamatnolīgumu un būs atbilstoši jāpapildina ar citiem trīspusējiem nolīgumiem un pasākumiem, vēl vairāk uzlabot savu sadarbību; paturot prātā Eiropas Savienības dalībvalstu saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 17. decembra Lēmumu par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1313/2013/ES); neierobežojot esošus vai nākotnes divpusējos vai trīspusējos nolīgumus vai cita veida sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā, ir vienojušās par turpmāko: 1. pants Definīcijas Šajā nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme: 4 a) katastrofa situācija, kam ir vai var būt nopietna ietekme uz cilvēkiem, vidi vai īpašumu, tostarp uz kultūras mantojumu; b) reaģēšana jebkura rīcība, kas tiek veikta pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo nolīgumu tuvojoties katastrofai, katastrofas laikā vai pēc katastrofas, lai novērstu tās radītās nelabvēlīgās sekas; c) gatavība gatavības stāvoklis un cilvēku un materiālo resursu, struktūru, kopienu un organizāciju iespējas, pateicoties kurām iepriekš veiktu darbību rezultātā ir iespējams nodrošināt efektīvu un operatīvu reaģēšanu katastrofas gadījumā; d) novēršana jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt katastrofas riskus vai mazināt tās radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, vidi, īpašumu, tostarp uz kultūras mantojumu; e) agrīnā brīdināšana savlaicīga un efektīva informācijas sniegšana, lai varētu veikt pasākumus ar mērķi novērst vai samazināt katastrofas riskus un nelabvēlīgās sekas un veicināt gatavību efektīvai reaģēšanai; f) uzņēmējvalsts atbalsts pasākumi, ko valsts, kas saņem vai sniedz palīdzību, veic gatavības un reaģēšanas fāzē, lai novērstu paredzamus šķēršļus starptautiskai palīdzībai, kas tiks sniegta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas ietver tranzītvalsts nodrošināto atbalstu, lai veicinātu šīs palīdzības sniegšanu caur tās teritoriju; g) reaģēšanas spēja palīdzība, kas pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas var tikt sniegta saskaņā ar šo nolīgumu; 5 h) kompetentā iestāde Puses norīkota valsts iestāde vai iestādes sadarbības pasākumu praktiskai izstrādei un īstenošanai saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp jautājumos, kas saistīti ar palīdzības pieprasījumiem un lēmumiem sniegt palīdzību; i) pieprasījuma iesniedzēja Puse Puse, kuras kompetentā iestāde lūdz palīdzību citai Pusei; j) palīdzības sniedzēja Puse Puse, kuras kompetentā iestāde sniedz palīdzību pēc citas Puses pieprasījuma; k) reaģēšanas vienība organizēta speciālistu (ekspertu) grupa no palīdzības sniedzēja Puses, kas izveidota palīdzības sniegšanai un apgādāta ar nepieciešamo aprīkojumu; l) tranzītvalsts Puse, kuras valsts teritorija ir jāšķērso reaģēšanas vienībām un/vai atsevišķiem ekspertiem, kā arī tam aprīkojumam un palīdzības piegādēm, ko šīs vienības vai eksperti ved, lai sniegtu pieprasījuma iesniedzējas Pusi. pants Nolīguma piemērošanas joma 1. Šis nolīgums attiecas uz sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā un savstarpējo palīdzību, tuvojoties katastrofai vai tās apstākļos, kad tā var pārsniegt Puses valsts resursu iespējas un tās spēju novērst katastrofu un atbilstoši reaģēt. Nolīguma galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēkus, vidi un īpašumu. Šis nolīgums nav piemērojams attiecībā uz dabas katastrofām un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, kuri radušies Pušu valstu jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. pants Kompetentās iestādes un kontaktpunkti 1. Puses norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes šā nolīguma īstenošanai. Kompetentās iestādes ir: 1) Lietuvas Republikā: Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments; 2) Latvijas Republikā: Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; 3) Igaunijas Republikā: Iekšlietu ministrija, Igaunijas Glābšanas pārvalde. Kompetentajām iestādēm jānorīko arī diennakts kontaktpunkts(-i) agrīnās brīdināšanas ziņojumu un palīdzības pieprasījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Kompetentās iestādes viena otru informē par šo (-iem) kontaktpunktu (-iem). Kompetentās iestādes nekavējoties informē viena otru par jebkurām kompetento iestāžu un kontaktpunkta(-u) izmaiņām. 5 6 4. pants Brīdināšana par katastrofām 1. Katastrofas vai nenovēršamu tās draudu gadījumā, kad varētu būt nepieciešama citas Puses palīdzība, Puse var nosūtīt palīdzības pieprasījumu, pēc iespējas precīzāk norādot nepieciešamās palīdzības apmēru un veidu. Palīdzības sniedzēja Puse, kam adresēts palīdzības pieprasījums, nekavējoties pieņem lēmumu un informē otru Pusi un atbilstošā gadījumā tranzītvalsti par to, vai tā var sniegt pieprasīto palīdzību, un norāda palīdzības apmēru un noteikumus, tostarp atbilstošā gadījumā palīdzības izmaksas. Kompetentās iestādes var vienoties par kopīgām palīdzības pieprasīšanas procedūrām. Ja pastāv iespējamība, ka katastrofa vai tās nenovēršami draudi var ietekmēt citas Puses, tad Puse, kurā ir notikusi šī katastrofa vai kurā tā var notikt, nosūta pārējām Pusēm agrīnās brīdināšanas ziņojumu, aprakstot situāciju un tās iespējamo attīstības gaitu. pants Savstarpēja palīdzība 1. Puses sadarbojas, lai veicinātu tūlītēju palīdzības sniegšanu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir atbildīga par palīdzības sniegšanas vadīšanu, kontroli, koordinēšanu un pārraudzību savas valsts teritorijā. Palīdzības sniedzējas Puses personāls pilda dienestu savu vadītāju pakļautībā un saskaņā ar dienesta noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kas ir spēkā šā personāla valstī, ja tie neierobežo pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību aktus un noteikumus. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse piekrīt palīdzības saņemšanai, to uzskata par formālu uzaicinājumu, kas palīdzības sniedzējai Pusei dod atļauju ienākt pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā un šķērsot tās robežu bez formalitāšu ievērošanas, ja vien reaģēšanas spējās nepiedalās militārie spēki, transportlīdzekļi, jūras vai gaisa kuģi, aprīkojums vai mantas, kuriem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai tie varētu ienākt šīs valsts teritorijā. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzējas Puses, palīdzības sniedzējas Puses un tranzītvalsts kompetentās iestādes sadarbojas, lai iegūtu šādu atļauju pēc iespējas ātrāk, un nevienas valsts robežu nedrīkst šķērsot, līdz pieprasījuma iesniedzēja Puse un, atbilstošā gadījumā, tranzītvalsts nav sniegusi vajadzīgo atļauju. Tūlītējās un efektīvās palīdzības sniegšanas nolūkā, pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentās iestādes nodrošina, ka personāls, kas piedalās palīdzības sniegšanā, drīkst šķērsot robežu un reaģēšanas spējām netiktu piemēroti nodokļi, nodevas vai citi maksājumi. Reaģēšanas spējas jāizmanto saskaņā ar palīdzības sniedzējas valsts noteikumiem, un nav nepieciešams pieteikties īpašas atļaujas saņemšanai. Pēc operāciju pabeigšanas visas reaģēšanas spējas, izņēmot nederīgu un bojāto aprīkojumu, pēc iespējas drīz izved no pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts teritorijas. Izvesto reaģēšanas spēju aprīkojumu atbrīvo no jebkādiem nodokļiem, nodevām vai citiem maksājumiem. Augstāk minētais attiecas arī uz pārrobežu palīdzības sniegšanas mācībām. 6 7 6. pants Procedūras un plāni Puses kopīgi veic pasākumus, piemēram, izstrādā savstarpējas pārrobežu glābšanas operāciju procedūras un plānus, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu un palīdzībā iesaistītā personāla un aprīkojuma tranzītu, sadarbību operācijas laikā un uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanu. 7. pants Citi sadarbības pasākumi 1. Cita sadarbība ietver informācijas apmaiņu par pētniecības un attīstības programmu rezultātiem un par pieredzi saistībā ar katastrofām. Sadarbība var aptvert arī kopīgas apmācības, mācības, ekspertu apmaiņu, seminārus vai darbseminārus un projektus, kuru mērķis ir katastrofu novēršana un gatavība. Ja kāda no Pusēm vai visas Puses vēlas izveidot kopīgas reaģēšanas spējas, tas jāreglamentē, slēdzot atsevišķu nolīgumu, kas jāparaksta kompetentajām iestādēm vai citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši kompetencei. 8. pants Nolīguma īstenošana un turpmākā izpilde 1. Kompetentās iestādes sasauc sapulci vismaz vienu reizi divos gados, lai uzraudzītu šā nolīguma īstenošanu, analizētu turpmāko rīcību un izstrādātu plānus turpmākajai sadarbības attīstībai saskaņā ar 6. un 7. pantu. Kompetentās iestādes sniedz detalizētus norādījumus par brīdināšanu katastrofu gadījumā (4. pants) un savstarpējo palīdzību (5. pants) un pieņem atbilstošas procedūras. 9. pants Izmaksu atlīdzināšana 1. Pieprasījuma iesniedzēja Puse neatlīdzina izmaksas, kas palīdzības sniedzējai Pusei radušās glābšanas darbu laikā, tostarp izmaksas saistībā ar ievestā aprīkojuma daļēju vai pilnīgu nolietojumu vai zaudējumu. Noteiktos gadījumos, ņemot vērā katastrofas veidu un apmēru, kompetentās iestādes var noteikt, kuras izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzēja Puse, un var lemt par to, saskaņā ar kādiem nosacījumiem un kādā veidā šīs izmaksas ir jāatlīdzina. Uzskata, ka ar palīdzības pieprasījumu ir saistītas šādas izmaksas: a) personu un aprīkojuma apdrošināšanas izmaksas; b) izmaksas saistībā ar ievestā aprīkojuma ekspluatāciju, sabojāšanu vai zaudēšanu; c) palīdzības piegāžu izmantošana; d) reaģēšanas vienību locekļiem sniegtās medicīniskās palīdzības izmaksas, kā arī radušos zaudējumu atlīdzināšanas izmaksas. Ja vien Puses nevienojas citādi, izmaksas atlīdzina tūlīt pēc atbilstoša pieprasījuma iesniegšanas. Palīdzības sniedzējai Pusei ir tiesības pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēja Puse sedz pusi no izmaksām, kas radušās saistībā ar lidaparātu izmantošanu. Šajā gadījumā izmaksu apmēru nosaka atbilstoši tarifiem, kas ir spēkā palīdzības sniegšanas laikā tās Puses valsts teritorijā, kas sniedz šo palīdzību. 7 8 3. Ja beidzas krājumi, palīdzības sniedzējas Puses reaģēšanas vienības un/vai atsevišķi eksperti visā viņu uzturēšanās laikā pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā tiek nodrošināti ar pārtiku, naktsmītni un ierīcēm personiskajām vajadzībām, un šajā saistībā radušās izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzēja Puse. Vajadzības gadījumā viņiem sniedz nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina transportlīdzekļus un citus viņu darbam nepieciešamos resursus. 10. pants Saistības un apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 1. Puses ievēro pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts likumus un noteikumus, kas reglamentē jautājumus par saistībām un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ciktāl tas atbilst attiecīgajiem starptautisko tiesību noteikumiem. Šis noteikums neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti citos starptautiskajos tiesību aktos. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir atbildīga par zaudējumiem, ko trešajai Pusei radījusi pieprasījuma iesniedzējas Puses valsts teritorijā sniegtā palīdzība. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir tiesīga iesniegt regresa prasību pret palīdzības sniedzēju Pusi attiecībā uz izmaksām, ko tā segusi saskaņā ar šo pantu, ja tiek pierādīts, ka zaudējumi radās tīša nodarījuma vai rupjas nolaidības dēļ. Puses nepieprasa kompensāciju no otras Puses, ja kāds no palīdzības sniedzējas Puses iet bojā vai gūst veselības kaitējumus tādā gadījumā, ja tas noticis saistībā ar pienākumiem, kas veikti šā nolīguma īstenošanas nolūkā. Palīdzības sniedzēja Puse apdrošina savu personālu saskaņā ar spēkā esošajiem savas valsts noteikmiem. 11. pants Strīdu izšķiršana Visus strīdus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu izšķir, Pusēm savstarpēji vienojoties. 12. pants Depozitārijs Igaunijas Republikas valdība pilda šā nolīguma oficiālā depozitārija funkciju. 13. pants Nobeiguma noteikumi 1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc 30 (trīsdesmit) dienām, kad depozitārijs pa diplomātiskajiem kanāliem būs saņēmis pēdējo rakstisko paziņojumu par to, ka ir izpildītas nepieciešamās nacionālās juridiskās prasības, lai šis nolīgums stātos spēkā. Depozitārijs informē Puses par katru saņemto paziņojumu un šā nolīguma spēkā stāšanās datumu. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā spēku zaudē gada 4. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā spēku zaudē gada 31. maijā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos. 8 9 4. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura Puse var denonsēt šo nolīgumu, nosūtot rakstisku paziņojumu depozitārijam, kas pa diplomātiskajiem kanāliem informē pārējās Puses par katru šādu paziņojumu un par tā saņemšanas datumu. Denonsēšana stājas spēkā dienā, kad ir pagājuši 6 (seši) mēneši pēc dienas, kurā depozitārijs saņem attiecīgo paziņojumu. Gadījumā, ja kāda no Pusēm denonsē šo nolīgumu, tas zaudē spēku attiecībā uz šo konkrēto Pusi. Jebkura Puse jebkurā laikā var ierosināt grozījumus šajā nolīgumā. Pieprasījumu adresē depozitārijam, kas pa diplomātiskajiem kanāliem informē pārējās Puses par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu. Šādi grozījumi stājas spēkā atbilstoši šā nolīguma 13. panta pirmajai daļai. Sagatavots gada 23. novembrī Viļņā trīs eksemplāros, katrs no tiem ir latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā. Eksemplāru redakcijas ir vienlīdz autentiskas. Šā nolīguma noteikumu atšķirīgas interpretācijas gadījumā augstāks spēks ir redakcijai angļu valodā. Latvijas Republikas valdības vārdā Rihards Kozlovskis iekšlietu ministrs Igaunijas Republikas valdības vārdā Andres Anvelt iekšlietu ministrs Lietuvas Republikas valdības vārdā Eimutis Misiūnas iekšlietu ministrs 9 10 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu 1. Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanās par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu (turpmāk Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. Vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. Vienošanās tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā un stājas spēkā tajās noteiktajā laikā un kārtībā. Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 11 Polijas Republikas notas neoficiālais tulkojums DPT /1 Polijas Republikas Ārlietu ministrija apliecina savu cieņu Latvijas Republikas vēstniecībai Varšavā un tai ir tas gods piedāvāt noslēgt šādu Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. aprīlī, grozīšanu un denonsēšanu (turpmāk Vienošanās): 1. Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. aprīlī, tiek denonsēts. Vienošanās puses piekrīt, ka attiecībā uz investīcijām, kas veiktas pirms 1. daļā minētā līguma denonsēšanas datuma, neviens no līguma nosacījumiem, tai skaitā 13. panta 2. punkts, nav spēkā. Polijas Republikas Ārlietu ministrija, ja Latvijas Republikas valdība piekrīt šim priekšlikumam, piedāvā, ka šī nota kopā ar atbildes notu veidos Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. aprīlī, grozīšanu un denonsēšanu. Šī vienošanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc pēdējās notas saņemšanas datuma, kas apstiprina, ka izpildītas iekšējo tiesību aktu prasības, kas nepieciešamas, lai šī vienošanās stātos spēkā. Polijas Republikas Ārlietu ministrija izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Latvijas Republikas vēstniecībai visaugstāko cieņu. Varšava, gada 17. oktobris Latvijas Republikas vēstniecība Varšavā 11 12 Nr Latvijas Republikas atbildes notas neoficiālais tulkojums Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apliecina savu cieņu Polijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods apstiprināt gada 17. oktobra notas Nr. DPT /1 par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. aprīlī, grozīšanu un denonsēšanu (turpmāk Vienošanās), saņemšanu, kas lasāma šādi: Polijas Republikas Ārlietu ministrija apliecina savu cieņu Latvijas Republikas vēstniecībai Varšavā un tai ir tas gods piedāvāt noslēgt šādu Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai ir tas gods apstiprināt, ka Latvijas Republikas valdība piekrīt Polijas Republikas priekšlikumam, un ka gada 17. oktobra nota Nr. DPT /1 un šī atbildes nota veido Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Polijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts Varšavā gada 26. aprīlī, grozīšanu un denonsēšanu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc pēdējās notas saņemšanas datuma, kas apstiprina, ka izpildītas iekšējo tiesību aktu prasības, kas nepieciešamas, lai šī vienošanās stātos spēkā. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Polijas Republikas Ārlietu ministrijai visaugstāko cieņu. Rīga, gada 28. decembris Polijas Republikas Ārlietu ministrijai Varšava 13 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu 1. Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanās par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu (turpmāk Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 14 Nr. 69/2016 Čehijas Republikas notas neoficiālais tulkojums Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā apliecina savu cieņu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un, atsaucoties uz iepriekšējo saraksti, tas ir, gada 5. janvāra notu Nr. 2/2009 par priekšlikumu denonsēt Čehijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts Rīgā gada 25. oktobrī (turpmāk Līgums), un nepiemērot Līguma 12. panta 3. punktu, un Latvijas Republikas vēstniecības Prāgā gada 9. aprīļa notu Nr. 61/82 par atteikumu augstākminētajā vēstniecības gada 5. janvāra notā izteiktajam priekšlikumam, tai ir tas gods vērst cienījamās ministrijas uzmanību uz to, ka gada 18. jūnijā Eiropas Komisija uzsāka formālu pārkāpumu procedūru pret piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pret pārējām 21 neformālu procedūru ( EU Pilot), ieskaitot Čehijas Republiku un Latvijas Republiku, pieprasot tām denonsēt divpusējos investīciju līgumus. Kā norādījusi Eiropas Komisija, iemesls šīm procedūrām ir divpusējo investīciju līgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nesaderība ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Čehijas Republikas priekšlikuma, kas izteikts augstākminētajā vēstniecības gada 5. janvāra notā, pamatā ir tie paši iemesli, tas ir, vēlme nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu investoriem, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem. Līdzīgi kā Eiropas Komisija, arī Čehijas Republika uzskata, ka divpusējie investīciju līgumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nesader ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tādēļ Čehijas Republikas vēstniecībai Rīgā ir tas gods lūgt Latvijas Republikas kompetentās iestādes pārskatīt savu nostāju attiecībā uz Čehijas Republikas gada 5. janvāra priekšlikumu. Ja Latvijas Republika piekrīt priekšlikumam denonsēt Līgumu, nepiemērojot tā 12. punktu, Čehijas puse piedāvā, ka šī nota un Latvijas puses atbildes nota veido Čehijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Čehijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts Rīgā gada 25. oktobrī, un par Līguma denonsēšanu, kas apstiprināta saskaņā ar abu pušu iekšējām procedūrām. Lai tā stātos spēkā, Čehijas Republika un Latvijas Republika informē viena otru par pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu; tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā no abiem paziņojumiem. Tā kā netiek piemērots Līguma 12. punkts, sākot no Vienošanās par denonsēšanu spēkā stāšanās dienas, Līgums netiek piemērots attiecībā uz jebkurām investīcijām, kas veiktas pirms Līguma denonsēšanas. Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai visaugstāko cieņu. Rīga, gada 29. janvāris Latvijas Republikas Ārlietu ministrija Valsts protokols Rīga 14 15 Latvijas Republikas atbildes notas neoficiālais tulkojums Nr Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apliecina savu cieņu Čehijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods, atbildot uz Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā gada 29. 69/2016 par priekšlikumu grozīt un denonsēt Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts Rīgā gada 25. oktobrī (turpmāk Līgums), informē par turpmāko. Ministrijai ir tas gods apstiprināt, ka Latvijas Republikas valdība piekrīt Čehijas Republikas priekšlikumam grozīt un denonsēt Līgumu, nepiemērojot tā 12. punktu. Ministrijai ir tas gods apstiprināt, ka vēstniecības gada 29. janvāra nota Nr. 69/2016 un šī atbildes nota veido Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts Rīgā gada 25. oktobrī, un par Līguma denonsēšanu (turpmāk Vienošanās par grozījumiem un denonsēšanu), kas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā no abiem paziņojumiem, ar kuriem Čehijas Republika un Latvijas Republika informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem par savu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, lai šī Vienošanās par grozījumiem un denonsēšanu stātos spēkā. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Čehijas Republikas Ārlietu ministrijai visaugstāko cieņu. decembris Čehijas Republikas Ārlietu ministrijai Prāga 15 16 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā Izdarīt Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 24. ; Latvijas Vēstnesis, 2012, 38. ; 2013, 118. ; 2015, 245. ; 2017, 21. ) šādus grozījumus: pantā: izteikt 4. punktu šādā redakcijā: 4) ārējā robeža valsts robeža un robežšķērsošanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) (turpmāk Parlamenta un Padomes gada 9. marta regula Nr. 2016/399);; aizstāt 5. punktā skaitļus un vārdus gada 15. marta regulu Nr. 562/2006 ar skaitļiem un vārdiem gada 9. 2016/ Papildināt 4. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: Robežzīmju, nostiprinājuma būvju vai elementu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Papildināt 10. pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā: (13) Valsts robežsardze informāciju par ārējo robežu šķērsojošajām personām un to ceļošanas dokumentiem, kā arī transportlīdzekļiem, kurus personas vada, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un šo transportlīdzekļu dokumentiem reģistrē valsts informācijas sistēmā. Minētajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, tās izmantošanas kārtību un glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets. Aizstāt 11. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus gada 15. marta regulas Nr. 562/2006 VI pielikuma, un punktā ar skaitļiem un vārdiem gada 9. 2016/399 VI pielikuma, un punktā. Aizstāt 28. 2016/ pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 29. Tehnisko līdzekļu un dienesta suņu izmantošana robežkontrolē; papildināt pirmo daļu ar vārdiem un dienesta suņus; 16 17 papildināt pantu ar 1. 1 daļu šādā redakcijā: (1 1) Robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Uzbrukt dienesta sunim vai traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības ir aizliegts. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 18 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Izglītības likumā Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24. ; 1999, 17., 24. ; 2000, 12. ; 2001, 12., 16., 21. ; 2004, 5. ; 2007, 3. ; 2009, 1., 2., 14. ; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. ; 2010, 47., 205. ; 2011, 202. ; 2012, 54., 108., 190. ; 2013, 142. ; 2014, 257. ; 2015, 127., 242. ; 2016, 100., 241. ; 2017, 152., 242. ) šādus grozījumus: pantā: papildināt pantu ar 1. 1 daļu šādā redakcijā: (1 1) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. ; izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā: 1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus;; papildināt otro daļu ar 2. 1 punktu šādā redakcijā: 2 1) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus;; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: (4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā izglītības programma, vai valsts valodā, ja konkrētā izglītības programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos. (5) Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi un diplomdarbi izstrādājami un aizstāvami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā studiju programma, vai valsts valodā, ja konkrētā studiju programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos. Aizstāt 30. panta 4. 1 daļā vārdus veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu ar vārdiem nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus attiecīgajā valsts izglītības standartā ar vārdiem valsts pamatizglītības standartā; papildināt pantu ar 1. 1 un 1. 2 daļu šādā redakcijā: (1 1) Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. (1 2) Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. 18 19 pantā: papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. ; papildināt pantu ar 1. 2 daļu šādā redakcijā: (1 1) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību: 1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam; 2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību. (1 2) Šā panta pirmās daļas 7. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz pabalsta apmēru neattiecas uz privātajām izglītības iestādēm. Aizstāt 59. panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus piecus procentus ar vārdiem sešus procentus pantā: papildināt trešo daļu ar jaunu piekto un sesto teikumu šādā redakcijā: Pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem var noteikt sociālās garantijas izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros. ; uzskatīt līdzšinējo trešās daļas piekto teikumu par septīto teikumu; aizstāt septītās daļas 4. punktā vārdus pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai ar vārdiem pedagogu prēmijām un naudas balvām un izglītojamo materiālajai stimulēšanai; izteikt astoto daļu šādā redakcijā: (8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem. Pārejas noteikumos: izslēgt 9. punkta 3. apakšpunkta otro teikumu; papildināt pārejas noteikumus ar 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72. un 73. punktu šādā redakcijā: 66. Grozījumi šā likuma 9. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 1. 1 daļu un otrās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi 41. panta pirmajā daļā attiecībā uz vārdu attiecīgajā valsts izglītības standartā aizstāšanu ar vārdiem valsts pamatizglītības standartā un panta papildināšanu ar 1. 2 daļu stājas spēkā: 1) gada 1. septembrī attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu īstenošanu klasē; 2) gada 1. septembrī attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 8. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. un 11. klasē; 19 20 3) gada 1. septembrī attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 9. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē. 67. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 9. apakšpunktā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā: 1) gada 1. septembrī attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. klasē; 2) gada 1. septembrī attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. 68. Ministru kabinets līdz gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta gada 31. jūlija noteikumos Nr. 533 Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un Ministru kabineta gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā un 41. panta 1. 2 daļā. 69. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta gada 27. jūnija noteikumos Nr. 211 Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu un Ministru kabineta gada 21. maija noteikumos Nr. 281 Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta pirmajā daļā. 70. Izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un 1. 1 daļas, otrās daļas 2. punkta un 41. 2 daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz gada 30. aprīlim. 71. Izglītības iestādes nodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz gada 30. 72. Ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgās izglītības reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina pamatotu, neatkarīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu reformas izvērtēšanu, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti. 73. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 7. punkts stājas spēkā gada 1. septembrī, un šajā punktā minēto pabalstu pedagogam var izmaksāt arī pirms gada 1. septembra šim mērķim pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 21 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Vispārējās izglītības likumā Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21. ; 2000, 15., 19. ; 2002, 24. ; 2004, 20. ; 2005, 14. ; 2007, 22. ; 2008, 23. ; 2009, 2., 14. ; 2010, 206. ; 2011, 112., 202. ; 2012, 190. ; 2015, 127. ) šādus grozījumus: 1. Izslēgt 42. panta otro daļu. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā: 43. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs (1) Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. (2) Nepārsniedzot šā likuma 44. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā, izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmā papildus var ietvert valsts vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu šādā redakcijā: 25. Grozījumi šā likuma 42. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu un par 43. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā: 1) gada 1. septembrī attiecībā uz vidējās izglītības programmas īstenošanu 10. septembrī attiecībā uz vidējās izglītības programmas īstenošanu 12. Vējonis Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 22 87. Paziņojums Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. marta sēdē apstiprinājusi Ievu Dambi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Rīgā gada 22. martā Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece 88. marta sēdē ar gada 3. aprīli atbrīvojusi Andreju Grūbi no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Mūrniece 22.

00:42 bender. The informer free movie download. Bow ringing. If you go into this expecting a 100 million action blockbuster you will be dissapointed. What this film delivers is a solid crime drama with some gritty and tense action scenes.
A strong lead performance by Joel Kinnaman holds the story together and the film moves swiftly at a pace that never drags.
If you want a film that gives you actual story over mindless hollywood CGI action, then give this one a chance. The Informer free. Never before seen Virus appears & theres test kits all over the world for it. HOGWASH.

Hahaha I have a good laughter watching this film Matt Damon was spot on on this character. Funny funny. Earlier last year year, I had no faith in this film, but now I think it has a lot of potential. Hats off to Joaquin Phoenix. Loving the camera shots as well. Plus great sound and music. The Informer free web site. The informer free online. The Informer freedom. The Informer free mobile. This looks so freaking awesome, good job to everyone working on this movie, cant wait to see it in cinema.

Watch the informer free online. That guy just look like Superman. The Informer free online. Whats the song at the start the whistle one. It does have pretty solid poster for sure. Can't believe I watched that I have my five minutes back... pleeesee. The informant free online. Go watch Jim carrey singing this song lol.

Who else thought she was going to have powers like Eleven

The informant free download. The Informer is a tense, gripping crime drama/thriller which keeps you engaged from the very first enthralling scene. A tight screenplay is backed by good performances and some raw action which never goes overboard. Sure, it is far from perfect & original - an undercover informant working with FBI/Cops in crime underbelly has been repeatedly witnessed in cinema. But The Informant holds its own and is a refreshing return to a genre which is fast diminishing. Go for it - you won't be disappointed.

Dang bro I seen thi like two days ago ! Woah what a great movie a must watch actor very entertaining. Are these critics watch the same movie as me? I don't think you can see lately the movies out there these days are pretty garbage and these compare to same top movies wouldn't been too far. Amazing acting and Joel 100% he gonna be the best actor in some years to come, just watch. Trailer was funny as hell, but i won't watch the movie. I got my laugh. Thanks Kevin Smith. Nice, haven't seen a good & violent prison movie in awhile.

Hmm, the ending wasnt good. The informant free full movie. Watch the informer free. The Informer freelance. La nostra recensione del film. Beat me to all the DC and Marvel references. Here's your Twenty Good Years reference. The Hyena is the only reason to see this movie. Transkripts 1 Latvijas Republikas SAEIMAS ZIŅOTĀJS nr gada 25. februārī 2 Saturs Likumi 73. * 265L/12 ** Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību L/12 Grozījumi Krimināllikumā L/12 Grozījums Sporta likumā L/12 Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli L/12 Grozījums likumā Par privātajiem pensiju fondiem L/12 Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā L/12 Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā L/12 Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā L/12 Grozījumi Civilprocesa likumā L/12 Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā L/12 Grozījumi Zemesgrāmatu likumā L/12 Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru L/12 Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums L/12 Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā L/12 Grozījums likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā... 32 Paziņojumi 88. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Par Žerāra Renno uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Par piekrišanu deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības Par Ineses Bitenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un viņa ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Par Valda Kalnozola 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku Par deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā Par deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas un viņa ievēlēšanu Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā Par Edvarda Smiltēna 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā... 35 * Publikācijas numurs. ** 12. Saeimas pieņemtā likuma numurs. 2 3 99. Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un viņa ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un viņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Par Ligitas Vecauziņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata Par Baibas Volfas-Riekstiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un viņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 4 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību Izdarīt likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr. ; 1999, 7., 23. ; 2000, 14. ; 2002, 12., 23. ; 2003, 2. ; 2007, 6., 12. ; 2008, 13. ; 2009, 14. ; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. ; 2010, 178. ; 2011, 167., 199. ; 2012, 121. ; 2013, 38., 92. ; 2014, 123. ; 2015, 104., 227. ) šādus grozījumus: 1. Papildināt 24. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Atbildība par Krimināllikuma pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja iegūtā peļņa, novērstie zaudējumi, iesniegto rīkojumu kopējais apmērs, izmantoto finanšu instrumentu vai tūlītēju preču darījuma līgumu vērtība vai izmantoto līdzekļu kopējā summa noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. 2. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes gada 19. novembra direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes gada 16. aprīļa direktīvas 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva). Likums stājas spēkā gada 1. martā. Likums Saeimā pieņemts gada 28. janvārī. Rīgā gada 15. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 5 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Krimināllikumā Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. ; 2000, 12., 13. ; 2001, 15. ; 2002, 11., 16., 22., 23. ; 2003, 10., 15. ; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. ; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. ; 2006, 1., 7., 22. ; 2007, 3., 15. ; 2008, 3., 24. ; 2009, 13., 15., 21. ; 2010, 178., 199. ; 2011, 99., 117., 148., 199. ; 2012, 202. ; 2013, 61. ; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. ; 2015, 11., 34., 227., 235. ) šādus grozījumus: pantā: papildināt panta nosaukumu pēc vārda organizāciju ar vārdiem un Latvijas Republikas; papildināt pirmās daļas dispozīciju ar vārdiem vai kuri nosaka un regulē Latvijas Republikas nacionālo sankciju darbību; aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdu trim ar vārdu četriem pantā: aizstāt pirmās daļas dispozīcijā vārdus izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt ar vārdiem pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt vai par to izgatavošanu; izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu vai šāda viltojuma izplatīšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. ; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. 3. Papildināt likumu ar pantu šādā redakcijā: pants. Naudas viltošanai pielāgotu iekārtu, programmatūras, datu un citu līdzekļu izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana un izplatīšana Par tādu iekārtu, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu pantā: izslēgt pirmo daļu; 5 6 izslēgt ceturtās daļas dispozīcijā vārdus finanšu instrumentu iegūšanu vai atsavināšanu savā vai citas personas vārdā, pamatojoties uz finanšu instrumentu tirgus iekšējo informāciju, kā arī par tirgus manipulācijām ar finanšu instrumentiem vai par. 5. Iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana un manipulācijas finanšu tirgos (1) Par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas nelikumīgā izmantošanā finanšu tirgos, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos, ja ar to radītas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās pantā: aizstāt panta nosaukumā vārdus finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta ar vārdiem finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīga; izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā: soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. ; aizstāt otrās daļas dispozīcijā vārdus finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu ar vārdiem finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu; aizstāt otrās daļas sankcijā vārdus vienam gadam ar vārdiem diviem gadiem. 7. Manipulācijas ar sporta sacensībām (1) Par manipulācijām ar sporta organizācijas rīkotām sporta sacensībām soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, nodošanu vai piedāvāšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (3) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. 8. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā: 20. Grozījumi šā likuma 84. panta nosaukumā, pirmās daļas dispozīcijā un sankcijā stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. 6 7 9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. un 20. punktu šādā redakcijā: 19) Eiropas Parlamenta un Padomes gada 16. aprīļa direktīvas 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva); 20) Eiropas Parlamenta un Padomes gada 15. maija direktīvas 2014/62/ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 8 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījums Sporta likumā Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. ; 2003, 23. ; 2004, 5. ; 2005, 14. ; 2006, 24. ; 2009, 6., 13. ) šādu grozījumu: Papildināt likumu ar pantu šādā redakcijā: pants. Manipulācijas ar sporta sacensībām (1) Manipulācijas ar sporta sacensībām (turpmāk manipulācijas) ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu. (2) Manipulācijas ir aizliegtas. (3) Sportistiem, sporta organizācijām, sporta darbiniekiem un sporta speciālistiem ir pienākums veikt visas manipulāciju novēršanai nepieciešamās darbības. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 9 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli Izdarīt likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24. ; 1996, 9., 15. ; 1997, 8., 24. ; 1998, 8., 21. ; 1999, 6., 24. ; 2000, 9. ; 2001, 1., 5., 24. ; 2003, 15. ; 2005, 2., 24. ; 2006, 1. ; 2007, 3., 12., 24. ; 2009, 1., 15., 21. ; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200. ; 2010, 102., 131., 170., 206. ; 2011, 204. ; 2013, 53., 119., 194., 232. ; 2014, 247., 257. ; 2015, 42. ) šādus grozījumus: pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus Gada pārskatu likumā ar vārdiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un vārdus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā ar vārdiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā; papildināt divdesmit septīto daļu pēc vārdiem datorprogrammēšanas iekārtas ar vārdiem serveri un datu centru aprīkojums. Aizstāt 2. panta otrās daļas 2. punktā vārdus Gada pārskatu likumam ar vārdiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Aizstāt 3. panta septītajā daļā vārdus Gada pārskatu likumu, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ar vārdiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: Nodokļa maksātāja (turpmāk arī maksātājs) rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem sagatavotajā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, noteiktajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā un citu apvienoto ienākumu pārskatā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. ; izteikt 1. 1 daļu šādā redakcijā: (1 1) Citiem nodokļa maksātājiem, kuriem nav saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, kā arī tiem, uz kuriem neattiecas šā likuma 2. panta otrā un trešā daļa un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu. ; aizstāt piektajā daļā vārdus Gada pārskatu likumam ar vārdiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. 9 10 5. 6. pantā: aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu ar vārdiem minēto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekciju summu; izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: 4) šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2. un 5. punktā, astotajā daļā paredzētajām izmaksām (izņemot dividendes) un 8. 2 daļā paredzētajām izmaksām (izņemot ārkārtas dividendes), ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, ja no tiem izmaksas brīdī bija jāietur nodoklis saskaņā ar šā likuma 3. panta astoto, 8. 2 un devīto daļu, bet ienākuma izmaksas brīdī to nevarēja ieturēt. ; papildināt piekto daļu pēc vārdiem posteņu pārvērtēšanas ar vārdiem tai skaitā novērtēšanas patiesajā vērtībā (turpmāk pārvērtēšana); aizstāt sestajā daļā vārdus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ar vārdiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu. Aizstāt 8. pantā vārdus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Pārapdrošināšanas likumu ar vārdiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu. Izslēgt 12. panta pirmo daļu. Papildināt 13. pantu ar 2. 1 daļu šādā redakcijā: (2 1) Pamatlīdzekļa atlikušajā vērtībā neņem vērā izmaksas, kas aplēstas tā nojaukšanai un likvidācijai, kā arī atrašanās vietas atjaunošanai. 9. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16. pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma pantu. Nodokļa atlaidi saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un pantā noteikto atlaižu piemērošanas. 10. Papildināt panta astoto daļu ar punktu šādā redakcijā: 15 1) informācijas pakalpojumi (NACE J63);. 11. Izteikt 22. panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: Deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar gada pārskatu termiņā, kāds noteikts Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību pantā: aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus Gada pārskatu likumu ar vārdiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību; izslēgt trešo daļu. 10 11 pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 24. pants. Nodokļa ieturēšana un informācijas sniegšana; izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Nodokļa maksātājam ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām. 14. Aizstāt 26. panta pirmajā daļā vārdus kā arī par likumos Par grāmatvedību, Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā ar vārdiem kā arī likumā Par grāmatvedību un Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību. 15. Izteikt 27. panta 3. punktu šādā redakcijā: 3) kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām;. 16. Pārejas noteikumos: izteikt 116. punktu šādā redakcijā: 116. Grozījums šā likuma 6. punktā par tā izslēgšanu un 14. panta devītajā daļā par tās izslēgšanu piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas gadā, un turpmākajos taksācijas periodos. ; papildināt pārejas noteikumus ar 128. punktu šādā redakcijā: 128. Grozījumi šā likuma 24. panta otrajā daļā un 27. punktā attiecībā uz kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām, piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar gada 1. janvāri. Likums Saeimā pieņemts gada 4. februārī. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 12 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījums likumā Par privātajiem pensiju fondiem Izdarīt likumā Par privātajiem pensiju fondiem (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14. ; 1998, 2., 19. ; 1999, 13. ; 2000, 13. ; 2002, 22. ; 2004, 2., 9. ; 2005, 8., 24. ; 2008, 13., 23. ; Latvijas Vēstnesis, 2012, 56. ; 2013, 142., 187. ; 2014, 119. ; 2015, 208. ) šādu grozījumu: Izteikt 23. panta trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā: 7) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 26. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā;. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 13 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā Izdarīt Valsts fondēto pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 7. ; 2002, 24. ; 2005, 12. ; 2006, 21. ; 2007, 12. ; 2008, 21. ; 2009, 1., 10., 14. ; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. ; 2012, 189. ; 2014, 75. ) šādus grozījumus: pantā: papildināt pirmo daļu ar 1. 1 punktu šādā redakcijā: 1 1) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku iemaksu pārskaitīšanu līdzekļu pārvaldītājiem, uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pieprasīšanu no līdzekļu pārvaldītājiem, fondēto pensiju shēmas dalībniekiem mainot ieguldījumu plānu vai izbeidzot dalību fondēto pensiju shēmā, un fondētās pensijas kapitāla pārskaitīšanu līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu plānu maiņas gadījumā;; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Šā panta pirmās daļas 1. un 1. 1 punktā noteiktos uzdevumus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var deleģēt privātpersonai. Pildot šos uzdevumus, privātpersona ir Aģentūras funkcionālā pakļautībā. Izteikt 12. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: 4) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 26. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 14 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. ; 2002, 23. ; 2004, 9. ; 2007, 9. ; 2008, 14., 15., 23. ; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51. ; 2011, 173. ; 2013, 142., 192. ) šādu grozījumu: Izteikt 63. panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Fonda līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 15 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. ; 2005, 10., 14. ; 2006, 14. ; 2007, 10., 22. ; 2008, 13., 14., 23. ; 2009, 7., 22. ; Latvijas Vēstnesis, 2011, 16. ; 2012, 56., 100., 186. ; 2013, 142., 193. ; 2014, 92. ; 2015, 124., 222. ) šādu grozījumu: Aizstāt 102. panta otrajā daļā skaitļus un vārdus 1. un 7. punktā ar skaitli un vārdu 1. punktā. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 16 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Civilprocesa likumā Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. ; 2004, 6., 10., 14., 20. ; 2005, 7., 14. ; 2006, 1., 13., 20., 24. ; 2007, 3., 24. ; 2009, 2., 6., 14. ; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. ; 2010, 166., 183., 206. ; 2011, 16., 95., 132., 148. ; 2012, 50., 63., 100., 190., 197. ; 2013, 87., 112., 188. ; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228. ; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. Izteikt 13. panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Lietas dalībniekiem, kuri lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību, ja viņi nepārvalda tiesvedības valodu. Papildināt 33. panta trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: 5) izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē pantā: papildināt pirmās daļas 4. punktu ar vārdiem tomēr ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm; papildināt pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: 5) tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē izdevumu faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. ; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Tiesa var atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja puse, kurai par labu piespriežami šie izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu. 4. Aizstāt 54. panta trešajā daļā vārdus ekspertus un tulkus ar vārdiem un ekspertus. Papildināt 55. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: 8) norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu. Papildināt 74. panta septīto daļu ar 2. 1 punktu šādā redakcijā: 2 1) nodrošināt tulka palīdzību, ja tās nepārvalda tiesvedības valodu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, tajā skaitā nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc pušu lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu. Papildināt 173. pantu pēc vārda nolasa ar vārdiem vai atskaņo, ja tā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu. 16 17 panta pirmajā daļā: papildināt 3. punktu pēc vārdiem eksperts vai ar vārdiem tiesas nodrošinātais; papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā: 6) ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu. Papildināt 227. panta trešo daļu pēc vārdiem var apstiprināt ar vārdiem bez puses klātbūtnes tiesas sēdē vai. Izslēgt 539. panta trešo daļu pantā: izslēgt 9. punktu; papildināt pantu ar 18. punktu šādā redakcijā: 18) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmuma izraksts par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā un saņemts Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI). 12. Papildināt 560. 2 daļu šādā redakcijā: (2 2) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmumu par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis lēmumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, izpildu lietvedība pēc Valsts darba inspekcijas lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto lēmuma daļu un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts paziņojumu. 13. Papildināt 562. panta pirmo daļu ar 15. punktu šādā redakcijā: 15) šā likuma 560. panta 2. 2 daļā paredzētajā gadījumā līdz brīdim, kad saņemts Valsts darba inspekcijas paziņojums, ka saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. Papildināt 563. panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā: 12) saņemts Valsts darba inspekcijas paziņojums, ka saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju atcelts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā. Izslēgt 567. panta piekto daļu. Papildināt 602. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Piedzinējs, iesniedzot pieteikumu tiesu izpildītājam, var lūgt atlikt izsoli vai izsniegt izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, ja šāds piedzinēja lūgums saņemts ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma. 17 18 17. Izteikt 607. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Tiesu izpildītājs autorizē personu dalībai izsolē piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šā panta trešo daļu, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē. 18. Izteikt 608. panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Izsole noslēdzas trīsdesmitajā dienā no nekustamā īpašuma izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13. 00, bet, ja trīsdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, nākamajā darbdienā līdz pulksten Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēgšanas tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten Pēc izsoles noslēgšanas solījumus vairs nereģistrē un elektronisko izsoļu vietnē tiek norādīts izsoles noslēguma datums, laiks un pēdējais izdarītais solījums. 19. Papildināt 614. punktu pēc vārdiem izsoles norises laikā ar vārdiem un skaitli izņemot šā likuma 608. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. 20. Papildināt pārejas noteikumus ar 113., 114. un 115. punktu šādā redakcijā: 113. Grozījumi par šā likuma 539. panta trešās daļas, 540. panta 9. punkta un 567. panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Izpildu lietvedību lietās attiecībā uz atbildīgās iestādes lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, kuras tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas līdz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma spēkā stāšanās dienai, tiesu izpildītājs izbeidz, atceļot visus sakarā ar šāda lēmuma izpildi pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus. Izpildu lietā radušies sprieduma izpildes izdevumi tiesu izpildītājam tiek atlīdzināti atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā līdz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma spēkā stāšanās dienai Saistībā ar tulkiem izdarītie grozījumi šā likuma 13. panta ceturtajā daļā, 33. panta trešajā daļā, papildinot to ar 5. punktu, 44. punktā un to papildinot ar 5. punktu, kā arī papildinot pantu ar sesto daļu, 54. panta trešajā daļā, 55. pantā, papildinot to ar 8. punktu, 74. panta septītajā daļā, papildinot to ar 2. 1 punktu, 210. panta pirmās daļas 3. punktā un papildinot daļu ar 6. punktu, stājas spēkā gada 31. jūlijā Šā likuma 540. panta 18. punkts, 560. 2 daļa, 562. panta pirmās daļas 15. punkts un 563. panta pirmās daļas 12. punkts stājas spēkā gada 18. jūnijā. 18 19 21. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6. punktu šādā redakcijā: 6) Eiropas Parlamenta un Padomes gada 15. maija direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regula). februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 20 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. ; 2004, 20. ; 2006, 2. ; 2008, 3. ; Latvijas Vēstnesis, 2011, 26., 65. ; 2013, 21., 188. ; 2014, 228. ; 2015, 245. Izslēgt 73. panta pirmās daļas 9. punktu. Papildināt pārejas noteikumus ar 34. punktu šādā redakcijā: 34. Grozījums par šā likuma 73. punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 21 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi Zemesgrāmatu likumā Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14. /15. ; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5. ; 1998, 23. ; 1999, 23. ; 2003, 9. ; 2004, 10. ; 2006, 6., 14. ; 2009, 10. ; 2011, 93. ; 2013, 188. ; 2014, 216., 228. Papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem izņemot Ārlietu ministriju. Aizstāt 72. panta otrajā daļā vārdu priekšnieks ar vārdu tiesnesis. Aizstāt 107. panta ceturtajā daļā vārdus un Valsts policija ar vārdiem Valsts policija un Ārlietu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē starptautisko sankciju ieviešanu un nacionālo sankciju noteikšanu pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus zemesgrāmatu nodaļa saņēmusi ar vārdiem valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs saņēmis; papildināt pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem kā arī Ārlietu ministrijas informāciju par starptautisko sankciju ieviešanu vai nacionālo sankciju noteikšanu sankciju subjektam; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: Ziņas par šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu no personu rādītāja dzēš: 1) valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs uz paziņojuma pamata; 2) zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā. Izteikt 133. pantu šādā redakcijā: 133. No datorizētās zemesgrāmatas nodalījumiem informāciju var saņemt: 1) elektroniskā veidā; 2) neapliecinātas datorizdrukas veidā; 3) apliecinātas datorizdrukas veidā. Izteikt 134. panta trešo daļu šādā redakcijā: Citām personām šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka atļauju, ja minētā informācija nepieciešama šo personu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Papildināt likumu ar pantu šādā redakcijā: Zemesgrāmatu nodaļa var pārsūtīt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājam pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi. 21 22 8. Papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā: 18. Grozījumi šā likuma panta pirmajā daļā, 107. panta ceturtajā daļā un panta pirmās daļas pirmajā teikumā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Ārlietu ministrijas, stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 23 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru Izdarīt likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49. ; 1991, 27. /28. ; 1992, 18. /19. ; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. ; 1997, 5., 11. ; 1998, 1. ; 1999, 24. ; 2003, 14. ; 2004, 4., 8., 22. ; 2005, 7. ; 2007, 24. ; 2008, 8. ; 2009, 3., 9., 22. ; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. ; 2012, 199. ; 2013, 97., 228. ; 2014, 25., 257. Izteikt 4. 2 pantu šādā redakcijā: 4. 2 pants. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju piemērošana Ja personai tiek piemērota starptautiskā vai Latvijas Republikas nacionālā sankcija par civiltiesiskajiem ierobežojumiem, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu: 1) atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, ja iesniegts pieteikums par komercsabiedrības vai Eiropas komercsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā un tās dibinātājam vai biedram ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums. Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, kuram ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā; 2) atlikt ieraksta izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā, ja iesniegts pieteikums par kooperatīvās sabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un tās dibinātājam ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums; 3) atteikt ieraksta izdarīšanu par personālsabiedrības biedru, ja iesniegts pieteikums par personālsabiedrības biedra ierakstīšanu komercreģistrā un attiecīgajai personai ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums, izņemot gadījumu, kad biedra ieguldījuma (kapitāla) daļas tiek mantotas; 4) atteikt pievienot dalībnieku reģistra nodalījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijas lietai, ja iesniegts pieteikums par dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai un tās dalībniekam ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums, izņemot gadījumu, kad dalībnieka pamatkapitāla daļas tiek mantotas; 5) atteikt pievienot dalībnieku reģistra nodalījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijas lietai, ja iesniegts pieteikums par dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai un personai, kurai ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums, ir samazinājies tai piederošo pamatkapitāla daļu skaits; 6) atteikt ieraksta izdarīšanu komercķīlu reģistrā par komercķīlas reģistrāciju, par nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrēšanu un komercķīlas pārjaunojuma reģistrāciju, ja komercķīlas devējam vai komercķīlas ņēmējam ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums; 7) atteikt ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā par jauna līguma reģistrāciju, ja laulātajam ir piemērots civiltiesiskais ierobežojums. 23 24 2. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. 1 punktu šādā redakcijā: 9. 1 Šā likuma 4. 2 panta jaunā redakcija (par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju piemērošanu) stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr 25 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: L/12 Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums 1. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) starptautiskās sankcijas atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā; 2) nacionālās sankcijas atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus šajā likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets; 3) kompetentā institūcija publiskas personas institūcija, kura atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi; 4) sankciju subjekts starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas. Nacionālo sankciju noteikšana Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu var noteikt nacionālās sankcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no šādiem mērķiem: 1) panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas; 2) novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai; 3) cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu; 4) novērst tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret šā panta punktā minētajiem mērķiem. Starptautisko un nacionālo sankciju veidi Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas: 1) finanšu ierobežojumi; 2) civiltiesiskie ierobežojumi; 3) ieceļošanas ierobežojumi; 4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi; 5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. 25 26 5. Finanšu ierobežojumi Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir pienākums veikt šādas darbības: 1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē; 2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem; 3) nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus. Civiltiesiskie ierobežojumi (1) Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības. (2) Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt, nostiprināt vai publiskot īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības, kuras ierobežotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Ieceļošanas ierobežojumi Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikts ieceļošanas ierobežojums, ir aizliegts ieceļot un uzturēties Latvijā vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā. Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikts ieroču embargo vai citu preču importa, eksporta, tranzīta vai starpniecības pakalpojumu aizliegums, privāto vai publisko tiesību subjektam ir aizliegts sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai kā citādi atsavināt noteikta veida stratēģiskas nozīmes preces vai citas likumā noteiktās preces vai ļaut piekļūt tām. Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi Privāto tiesību subjektam ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktā teritorijā vai sankciju subjektu, attiecībā uz kuru noteikti tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. Izņēmumu piemērošana sankciju izpildē (1) Ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, kompetentā institūcija pēc sankciju subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu sankciju subjektam. (2) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par izņēmuma gadījumu piemērošanu sankciju izpildē, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu vai citu institūciju sniegtajiem atzinumiem. (3) Starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktie civiltiesiskie ierobežojumi attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā vai valdījumā esošām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šādām lietām, izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus. Sankciju ieviešana, noteikšana un izpilde (1) Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā. (2) Ministru kabinets var izdot noteikumus par starptautisko sankciju ieviešanu, ja ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kas nav tieši piemērojamas. 26 27 (3) Ministru kabinets var izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no šā likuma 3. pantā minētajiem pamatiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem sankciju subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā ir ietverts sankciju subjektu saraksts. (4) Ministru kabinets nosaka vispārēju sankciju izpildes kārtību. (5) Ministru kabinets nosaka atsevišķu kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 3. Ar sankciju noteikšanu un ieviešanu saistītās informācijas aprite (1) Ārlietu ministrija informē: 1) starptautiskās organizācijas par to noteikto sankciju ieviešanu Latvijā, kā arī par izņēmumiem, kurus kompetentā institūcija piemērojusi saskaņā ar šā likuma 10. pantu; 2) Ministru kabinetu par starptautiskajām sankcijām, to termiņa grozīšanu un atcelšanu; 3) kompetentās institūcijas par starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu, šo sankciju grozīšanu vai atcelšanu un sniedz to izpildei nepieciešamo informāciju; 4) sankciju subjektu par nacionālajām sankcijām, kas noteiktas attiecībā uz šo subjektu, un par to atcelšanu. (2) Kompetentā institūcija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma informē to par sankciju izpildi un uzraudzību. Kompetentā institūcija ir tiesīga nodot Ārlietu ministrijai savā rīcībā esošo informāciju par fizisko personu, ja šāda informācija ir saistīta ar starptautisko sankciju izpildi un nepieciešama, lai Ārlietu ministrija varētu izpildīt savas saistības pret starptautiskajām organizācijām attiecībā uz to noteiktajām sankcijām, kas tiek piemērotas Latvijā. (3) Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Kompetentās institūcijas (1) Kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi. (2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā kompetentā institūcija ir atbildīga par to, lai persona, attiecībā uz kuru saskaņā ar šā likuma 11. pantu noteikts ieceļošanas ierobežojums, tiktu iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. (3) Ekonomikas ministrija kā kompetentā institūcija sniedz informāciju un konsultē par šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā ieviesto vai noteikto tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu spēkā stāšanos, izpildi vai atcelšanu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzēto ierobežojumu nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tai skaitā finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu. (5) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa kā kompetentā institūcija izpilda starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto aizliegumu nostiprināt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai ieraksta aizlieguma atzīmi, kas kavē jebkuru labprātīgu (izņemot mantošanas ceļā iegūtu) tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu. 27 28 (6) Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteiktās sankcijas tiek grozītas vai atceltas, kompetentās institūcijas atbilstoši šīm institūcijām normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic visas noteikto ierobežojumu grozīšanai vai atcelšanai nepieciešamās darbības. Starptautisko un nacionālo sankciju atcelšana (1) Ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes rekomendāciju, vai pēc sankciju subjekta iesnieguma izvērtēšanas var izteikt priekšlikumu starptautiskajai organizācijai atcelt starptautiskās sankcijas, ciktāl tās attiecas uz sankciju subjektu, ja attiecīgais subjekts ir Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša fiziskā vai juridiskā persona. (2) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes rekomendāciju var lemt par šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu un uz to pamata izdoto Ministru kabineta rīkojumu grozīšanu vai atcelšanu. Ministru kabinets pēc sankciju subjekta ierosinājuma var lemt par šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotā Ministru kabineta rīkojuma, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, grozīšanu vai atcelšanu. Nacionālo sankciju pārsūdzēšana un pārskatīšana (1) Uz Ministru kabineta noteikumu par nacionālajām sankcijām pamata izdotais Ministru kabineta rīkojums, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā likumā noteiktajā kārtībā. (2) Ministru kabinets ne retāk kā vienu reizi gadā pārskata šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus un Ministru kabineta rīkojumus ar sankciju subjektu sarakstiem un, ja nepieciešams, tos groza vai atceļ daļēji vai pilnīgi. Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā (Latvijas Vēstnesis, 2006, 171. ). februārī Valsts prezidenta vietā Publikācija Latvijas Vēstnesī, Nr.

When I see him I want to ask him to fix my Computer problems.

 

 

 

• The Informer - Tre secondi per sopravvivere Free Solarmovie DVD9 no login
• https://ameblo.jp/tsudzukunna/entry-12580916759.html
• seesaawiki.jp/burimabu/d/%26%2312695%3bdual%20audio%26%2312697%3b%20Watch%20Free%20The%20Informer
• https://seesaawiki.jp/zainshi/d/%26%238317%3bHindi%26%238318%3b%20Free%20Download%20The%20Informer
• amp.amebaownd.com/posts/7882501
• www.goodreads.com/group/show/1077135-torrents-the-informer-free-watch
• The Informer
• https://ameblo.jp/mufugodan/entry-12580793483.html

• 
• Coauthor: Ibn e Khān
• Resume: Sunni Ĥanafī Māturīdī Qādirī